Desmitais ir Latvijas riteņbraucēju leģenda: Emīls Liepiņš un Toms Skujiņš izcīna panākumus
Svētdienas velobrauktu pasaule piepildījās ar latviešu nosaukumiem, jo gan Honkongā, gan Parīzē mūsu sportisti ieņēma desmito vietu. Šis ir ne tikai statistikas
Velosipēda iekšējais troksnis šodien skanēja divās kontinenta galapunktos — vienā puslodē, kur deg saule, otrā — pie Ziemeļjūras. Emīls Liepiņš un Toms Skujiņš svētdien izcīnīja desmito vietu prestižākajos velobraucienos pasaulē. Tas nav nejauša sakritība; tas ir Latvijas sporta stila, kur katrs metrs skaitās, bet katra ceturtdaļdaļa punkta var nozīmēt visu. Divas skrejceļu krustpunktu Honkongā notika "Sun Hung Kai Properties Hong Kong Cyclothon" — UCI 1.1 kategorijas sacensības, kur uzvaru svinēja Pols Maņjē no "Soudal Quick-Step" komandas. Tāpat tas pats skaitlis desmit atkārtojās Parīzē prestižajā "Paris-Tours" braucienā (UCI 1.Pro), ko Latvijas elites izlases un Šveices vienības "Pinarello Q36,5" riteņbraucējs Emīls Liepiņš izcīnīja kā savu desmito vietu. Toms Skujiņš arī Parīzē ieņēma desmito vietu. Sacensības ir ne tikai par uzvaru, bet par to, ka esi tur, kur tev jābūt. Latvijas perspektīva un sezonas ietekme Šie desmiti nav mazāk svarīgi par pirmajiem. Latvijas sporta faniem tas nozīmē, ka mūsu sportisti spēj konkurencēt ar pasaulē labākajām vienībām gan Ziemeļamerikā, gan Āzijā, gan Eiropā. Šī desmitā vieta ir pierādījums, ka Latvijas riteņbraukšana joprojām ir stipra. Emīls Liepiņš: UCI 1.1 kategorijas brauciens Honkongā — 10. vieta. Toms Skujiņš: UCI 1.Pro kategorijas brauciens Parīzē — 10. vieta. Komanda: Abos gadījumos tie ir Latvijas sportisti, kas pārstāv pasaules līmeņa komandas. Tas nozīmē, ka Latvija joprojām ir viena no vadošajām valstīm riteņbraukšanas pasaulē, pat ja mēs neesam uzvarējuši šajos konkursos. Tas ir svarīgi, lai nākamās paaudzes redzētu, ka iespējas pastāv visur. Kas tālāk? Šī desmitā vieta atklāj jaunas iespējas. Latvijas sportisti var izmantot šo pieredzi, lai uzlabotu rezultātus nākotnē. Tas nozīmē, ka Latvija joprojām ir viena no vadošajām valstīs riteņbraukšanas pasaulē, pat ja mēs neesam uzvarējuši šajos konkursos. Tas ir svarīgi, lai nākamās paaudzes redzētu, ka iespējas pastāv visur.