FIFA kārstīgs naudas slazds: vai Pasaules kauss kļūs par privātu rotaļlietu?
Neskatoties uz strauju kritiku un bažām par futbola komercializācijas robežām, FIFA aizstāv savu strīdīgo plānu par Pasaules kausa komerciālo tiesību pārvaldīša
Futbola pasaule atkal vārās. Ne jau laukumā, kur bumba rit un emocijas plūst, bet gan aizkulisēs, kur tiek kaldināti miljardiem vērti lēmumi. Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA), kas allaž sevi pozicionējusi kā futbola sirds un dvēseles sargātāju, nākusi klajā ar paziņojumu, kas licis daudziem aizdomāties – vai tiešām neviens vairs futbolu nepārdod? Vai arī šis ir kārtējais solis virzienā, kurā sporta karaliskākais pasākums, Pasaules kauss, varētu kļūt par privātu klaidoni, kas pelna vienīgi vienam mērķim – peļņai? Futbola komercializācijas ēnas puses Džanni Infantīno, FIFA prezidents, kurš sevi dēvē par futbola attīstības entuziastu, ir nācis klajā ar ieceri veidot jaunu privātā kapitāla uzņēmumu. Šī uzņēmuma galvenais uzdevums būtu pārvaldīt Pasaules kausa komerciālās tiesības. Skaidrs, ka runa ir par milzīgām naudas summām – televīzijas translācijas, sponsorēšanas līgumi, suvenīru tirdzniecība un tamlīdzīgi. Visa šī komerciālā mašinērija, kas jau tāpat ir iespaidīga, ar jauno struktūru varētu kļūt vēl agresīvāka. FIFA, protams, cenšas mazināt bažas. Tiek uzsvērts, ka šāds solis ir nepieciešams, lai nodrošinātu futbola ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē, īpaši mazāk attīstītajās valstīs. Viņi apgalvo, ka "neviens futbolu nepārdod" un ka šis projekts netiks īstenots bez dalībvalstu piekrišanas. Bet vai ar šiem vārdiem pietiek, lai nomierinātu tos, kuri redz bīstamu tendenci? Vai piekritība no dalībvalstīm tiks panākta, pateicoties atklātai diskusijai, vai arī ar stingru lobēšanu un ekonomiska spiediena palīdzību? Šī nav pirmā reize, kad FIFA tiek apsūdzēta par pārāk agresīvu komercializāciju. Jau iepriekš ir bijuši gadījumi, kad lēmumi tiek pieņemti, šķietami ignorējot futbola tradicionālās vērtības un fanu intereses. Pasaules kauss ir kļuvis par globālu fenomenu, kas vieno miljoniem cilvēku, bet vienlaikus tas ir arī milzīgs biznesa projekts. Šī jaunā iniciatīva liek aizdomāties, vai līdzsvars starp sportu un biznesu netiek sabojāts. Latvijas perspektīva: vai mēs arī jūtamies pārdoti? Ko tas nozīmē mums, Latvijas futbola līdzjutējiem? Latvijas futbola attīstības līmenis, protams, ir tālu no pasaules vadošajām valstīm. Mēs bieži vien jūtamies kā mazie brāļi, kas cenšas sekot līdzi lielajiem. Tomēr Pasaules kauss mums ir svēts – tas ir tas, par ko mēs sapņojam, ko mēs izdzīvojam kopā ar pasauli. Ja Pasaules kauss kļūs par ekskluzīvu produktu, ko pārvalda privāts kapitāls, vai tas nozīmēs, ka piekļuve tā vērtībai un iespējām kļūs vēl sarežģītāka arī mazākām futbola federācijām? Mūsu valstsvienības ceļš uz Pasaules kausu ir vienmēr bijis grūts un pilns pārbaudījumu. Vai šīs jaunās struktūras izveide varētu radīt vēl lielākus šķēršļus, piemēram, paaugstinot dalības maksas vai ierobežojot piekļuvi resursiem, kas nepieciešami kvalifikācijas procesam? Vai arī tieši otrādi – solījumi par investīcijām mazo valstu futbolā varētu kļūt reālāki? Ir svarīgi atcerēties, ka futbols ir tautas sports. Tā spēks slēpjas tā pieejamībā un spējā iedvesmot cilvēkus neatkarīgi no viņu sociālā vai ekonomiskā stāvokļa. Ja Pasaules kausa komerciālais aspekts kļūs pārāk dominējošs, pastāv risks, ka tas zaudēs savu dvēseli. Mēs, Latvijā, mīlam futbolu ne jau tāpēc, ka tas ir liels bizness, bet gan tāpēc, ka tas ir kaislība, kopības sajūta un cerība uz panākumiem, kas bieži vien nāk no negaidītas vietas. Ko mums teikt? FIFA paziņojumā skan cita starpā arī šāds apgalvojums: "Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu galvenie futbola produkti, piemēram, Pasaules kauss, tiek pakļauti riskiem, kas saistīti ar nepārdomātu komercializāciju." Šie vārdi izklausās gana nopietni, taču tieši pretēji – tie rada papildu jautājumus. Kāda ir šī "nepārdomātā komercializācija"? Vai privātā kapitāla iesaiste ir domāta kā risinājums šai problēmai, vai gluži otrādi – kā tās saasinājums? Pasaules kausa nākotne ir jautājums, kas skar mūs visus – no visvarenākajām futbola federācijām līdz mazākajām vietējām līgām. Tas ir jautājums par to, kāda būs futbola seja nākotnē. Vai tā būs seja, kas staros no cilvēciskās kaislības un sapņiem, vai arī seja, kas atspoguļos vienīgi bankas kontu piepildījumu? Mēs varam cerēt, ka FIFA tomēr paturēs prātā, ka futbols nav tikai bizness, bet gan pasaules valoda, kas spēj vienot un iedvesmot. Šobrīd ir skaidrs viens – diskusija ir sākusies, un tā nav tikai par naudu. Tā ir par futbola dvēseli. Un mēs, Latvijas līdzjutēji, ceram, ka šī dvēsele netiks pazaudēta.